Mācīties, kā strādāt ar skolēniem ar mācīšanās grūtībām
Lai celtu profesionālo kvalifikāciju, vienmēr ir iespējams mācīties kaut ko papildus. Turklāt studijas var palīdzēt rast atbildes uz dažādiem jautājumiem, kas radušies darba procesā. Tā ir bijusi viena no motivācijām Mārītei Sīmanei, kas pašlaik studē bakalaura studiju programmā “Speciālā izglītība” Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā.
Strādājot radās jautājumi, bet atbilžu nebija
Esmu studējusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, kur ieguvu profesionālā bakalaura grādu pedagoģijā – “Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs”. Par sākumskolas skolotāju strādāju no 2015. gada, taču darbā iegūtā pieredze bija diezgan skarba – redzēju, ka vispārizglītojošajā iestādē mācījās un mācās gana daudz skolēnu, kuriem ir mācīšanās grūtības vai traucējumi. Līdz ar to man kā skolotājam “parastajam” arvien radās jautājumi – kā strādāt ar šiem skolēniem, kas man ir jāzina par viņu grūtībām vai traucējumu veidu, lai spētu viņa vajadzībām sniegt nepieciešamo atbalstu mācību satura apgūšanā. Jautājumu bija daudz, bet atbilžu – maz. Tāpēc darbavietas iedrošināta un pamudināta sāku skatīties speciālās izglītības virzienā.
Iedziļināšanās katrā studiju kursā
Studijas Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā nozīmē arī lielu slodzi. Taču tas skaidrojams ar to, ka mēs iedziļināmies katrā studiju kursa tēmā. Nekas netiek darīts tāpat vien. Katrs starppārbaudījums ir ar nozīmi. Profesori ir ļoti atsaucīgi, novērtēju to, ka studentiem ir iespēja dalīties ar paveikto, kopā visiem analizēt, izprast, kas jāuzlabo, kas ir labi. Tiek sniegta iespēja mācīties ne tikai akadēmiski, bet arī no citu studentu pieredzes. Īpašu pateicību varu izteikt docentei Dr.paed. Svetlanai Uščai un Līgai Danilānei – viņu vadītais studiju kurss “Pētniecība izglītībā” bija viens no grūtākajiem šajā semestrī, bet šīs abas docētājas ne mirkli nezaudēja ticību studentam. It kā vienkāršā frāze “Es ticu, ka jums viss izdosies!”, deva ļoti lielu spēku. Īpaši brīžos, kad šķiet, ka nu gan “visi striķi trūkst”. Šis studiju kurss bija kā pedagoģijas paraugstunda, jo vissarežģītākās lietas, piemēram, datu apstrāde, tika mācītas ar lielu pacietību, atkārtošanu, iesaistīšanu praktiskā darbībā, lai tikai studentiem viss būtu skaidrs un saprotams.
Akadēmiskās zināšanas sāk saplūst ar darba pieredzi
Studējot un vienlaicīgi turpinot strādāt savā tagadējā darbavietā, Ādažu vidusskolā, novērtēju to, ka augstskolā apgūtās akadēmiskās zināšanas saplūst ar manu tagadējo un iepriekšējo darba pieredzi. Rodas “ahā” brīži, sasaistot teoriju un praksi, un sāku iegūt atbildes uz neskaitāmiem jautājumiem, kas man bija radušies, kad strādāju kā sākumskolas skolotāja ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības vai traucējumi.
Noteikti vēlos uzsvērt arī to, ka atbilde uz jautājumu par to, kādēļ pedagoģija, kādēļ tieši speciālā izglītība, būs katram sava un slēpjas katrā pašā. Kāds varbūt vēlas apgūt ko papildus, zinot, ka pakāpeniski notiek pāreja uz iekļaujošu izglītību, kāds varbūt apzinās speciālo pedagogu nozīmi un trūkumu valstī. Katram ir sava motivācija. Taču jāatceras, ka pedagoģija ir kā mūžizglītība, tādēļ nekad nav par vēlu atsākt, turpināt vai uzsākt pavisam no jauna.
