Studijas ļauj attīstīt sevi un sagatavo darbam skolā

Skolotāja profesija ir radoša un tajā vajadzīgas ļoti plašas zināšanas. Tāpēc ir labi, ja arī apgūstamā  studiju programma ir pēc iespējas plašāka. Kā stāsta Ketija Dāvidone un Mārtiņš Kalējs, kas absolvējuši Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un tagad strādā par mūzikas skolotājiem vispārizglītojošās skolās, studiju procesā iegūtās zināšanas regulāri noder darbā. 

Piesaistīja mūzika un darbs ar cilvēkiem 

Ketija nāk no Jūrmalas, kur pašlaik arī strādā par mūzikas skolotāju, savukārt Mārtiņš ir no Jēkabpils, bet pēc studijām palicis Rīgā. Abi pirms vairākiem gadiem kļuva par kursabiedriem, kad izvēlējās vienu un to pašu studiju programmu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) un nolēma kļūt par mūzikas skolotājiem vispārizglītojošā skolā. Kā stāsta Ketija, viņai šis lēmums bija pārdomāts un tam par pamatu bija vairāki iemesli. “Man ļoti patīk mūzika. Tā man klāt bijusi visu bērnību – gan dziedot korī, gan apmeklējot mūzikas skolu. Tāpat man arī ļoti patīk darbs ar bērniem. Tas bija viens no noteicošajiem faktoriem profesijas izvēlei. Turklāt man bija draudzenes, kas jau studēja tajā pašā programmā, tāpēc es zināju, ko no tās sagaidīt. Līdz ar to lēmums kļūt par skolotāju nebija pārāk sarežģīts.” 

Nedaudz citādāks stāsts ir Mārtiņam, kas lēmumu par studijām pieņēma negaidīti. “Es šo programmu izvēlējos diezgan spontāni pēc 12. klases. Mani ļoti saistīja mūzika un darbs ar cilvēkiem. Un skolotāja darbs jau ir tieši darbs ar cilvēkiem. Man patika arī ideja par to, ka tu vari bērnus vadīt cauri procesam un redzēt, kā viņi izaug. Piemēram, sākumā skaties uz bērnu un domā, ka tur varētu būt grūti. Bet pēc diviem gadiem vari novērtēt, kāds progress ir sasniegts. Kāds paliek radošāks, kāds bagātina zināšanas. Tā doma mani ļoti simpatizēja un patīk vēl joprojām.” 

Attīsties gan kā skolotājs, gan kā radoša personība 

Kā vienu no lielākajiem plusiem absolvētajai studiju programmai abi skolotāji min tās daudzpusību un to, ka tās ietvaros varēja apgūt dažādas prasmes. “Studējot tu sevi vari attīstīt ne tikai kā pedagogs, bet arī kā, piemēram, kora skolotājs vai kas cits. Piemēram, mēs bijām pirmie, kas izmēģināja tādu studiju kursu kā ģitārspēle, kas, manuprāt, skolotājam var būt ļoti noderīgs rīks. Turklāt to pasniedza Kaspars Zemītis, kas mums kā studentiem likās ļoti interesanti un vērtīgi. Vēl man atmiņā ir arī koris un ilgās kopā pavadītās stundas dziedot. Jo to laikā mēs izkopām savas prasmes kora dziedāšanā, ansambļa veidošanā, kora diriģēšanā,” pieredzē dalās Ketija. 

Līdzīgs viedoklis ir arī Mārtiņam. “Man patika tas, ka bija iespējams attīstīt arī savu radošo pusi. Piemēram, varēja apgūt klavierspēli, ģitārspēli, solo dziedāšanu. Tu vari būt ne tikai skolotājs, bet arī mākslinieks, kaut vai dziedot korī un iegūstot skatuves pieredzi. Vēl man patika arī dažādas metodiskās lietas. Ka vari tās izmēģināt ar grupas biedriem, pirms vēl esi uzsācis darba gaitas. Tas pēc tam dod lielāku drosmi tās izmantot skolā, jo zini, ka esi izgājis tam cauri un aptuveni zini, kā tas strādā,” stāsta Mārtiņš. 

Visvairāk noder metodika 

Abi skolotāji atzīst, ka no studiju laikiem darbā visvairāk noder tieši metodikas lekcijās apgūtās zināšanās. Tās palīdz gan pašiem, gan tiek novērtētas arī no skolēnu puses. “Man visvairāk kā skolotājai ir noderējušas metodikas lekcijas. Tā kā es esmu arī kora diriģente, tad man noder arī šīs zināšanas, taču metodika ir visvērtīgākā. Kā skolotājiem mums tā bija ļoti daudzpusīga – gan radoša, gan teorētiska, gan paši grupās darbojāmies un gājām praksē. Tas  tagad ļoti palīdz darbā. Es ieteiktu mācīties JVLMA tāpēc, ka šeit kopā sanāk ļoti daudzi radoši cilvēki, kas grib darboties un ko mainīt. Turklāt tiek iegūta gan jaunas zināšanas, gan pieredze,” pārdomās dalās Ketija. 

“Arī man visvairāk noder tieši studiju laikā apgūtā metodika. To uzsver arī skolēni – mācību stundas pie manis ir ļoti interesantas, radošas un daudzveidīgas. Taču kopumā varu teikt, ka pēc augstskolas absolvēšanas jaunais skolotājs ir ļoti sagatavots darbam skolā. Viņam nav ne par ko lieki jābaidās. Gan docētāji, gan grupas biedri vienmēr kaut ko iesaka vai uzlabo. Turklāt vērtīgi ir arī tas, ka pēc absolvēšanas ir plašas darba iespējas. Ja nevēlies strādāt vispārizglītojošā skolā, vari būt skolotājs mūzikas skolā. Ja darbs skolā neliekas saistošs, vari iesaistīties metodiskā satura veidošanā vai kļūt par kora diriģentu. Turklāt studiju laikā tu arī attīsties radoši un laika gaitā vari saprast, kādā virzienā vēlies doties. Turklāt neatsverama ir arī akadēmijas noskaņa un atmosfēra, ko var sajust jau kopš pirmā brīža, kad tur atrodies,” ieteikumos dalās Mārtiņš. 

Uzzini vairāk par pedagoģijas un izglītības zinātņu studiju iespējām!  

Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pieejamajām studiju programmām jaunajiem pedagogiem plašāka informācija pieejama šeit: https://www.jvlma.lv/studijas/studiju-nozares/makslu-pedagogijas-nodala.